Sprediķis Baltajā draudzē. 16.01.2011
Autors: Kaspars Leikarts
1 Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas. 2 Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.
3 Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;
4 bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu."
5 Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu,
6 un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas.
7 Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi. (Ap.d. 6:1-7)
3 Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;
4 bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu."
5 Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu,
6 un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas.
7 Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi. (Ap.d. 6:1-7)
Tātad, kas mēs esam? Un ko mēs gribam, pēc kā ilgojas mūsu sirdis? Mana sirds ilgojas pēc lielākas tuvības ar Dievu, sirds mana sauc pēc mīlestības kuru šajā pasaulē es neesmu ieguvis. Visa būtiba kliedz pēc tā kas mani var samīļot, kad man ir skumji, pēc prieka, pēc bērnišķīga prieka. Vai ari jūsu sirdis nav izslāpušas pēc Dieva, pēc Viņa vārda, pēc Viņa atziņas, gudrības. Pēc Viņa žēlastības un mīlestības mēs ilgojamies. Kur lai mēs tevi meklējam, kur lai mēs tevi atrodam mūsu Dievs. Es zinu ka daudziem no mums ir šī vēlme, iepazīt, saprast un būt Dievā. Mēs gribam augt Kristū un būt Viņā. Un tad nu ja mēs uzmanīgi lasām rakstu vietu no Apustuļu darbiem, tad mēs redzam ka Dievs vēlas lai mēs esam draudzē, lai mēs mācamies, jo ir minēts vārds „MACEKLIS”. Kas par mācekli? Dieva Kristus Jēzus māceklis. Mēs tāpat redzam to kā draudze pieaug, un pieaug jau tādos apmēros ka draudzei ir vajadzigi Svētā Gara un gudrības pilni vadītāji. Un nejau tikai sludinātāji, bet diakoni. Šodien draudzei ir daudz vairāk atistijušās kalpošanas nekā tas bija pirmdraudzē. Un kā jau tas bija pirmdraudzē un arī mūsdienās – bez saprašanas kam isti kalpojam, nevar saukt par gudru vīru un sievu. Jo ja mēs no visas sirds gribam kalpot savā draudzē, tad mums noteikti ir jāpazist Tas kas mūs patiesībā aicina uz kalpošanu. Jēzus ir Tas kas mūs aicina sekot Viņam, un tā arī ir kalpošana savam tuvakajam, jo piemers tam ir pats Kristus kas gaja lidz galam kalpodams cilvēkiem, Kulminācija Kristus kalpošanai bija krusta nāve un Viņa augšām celšanās. Tas bija upuris mūsu dēļ. Dievs ir izdarijis visu lai mēs varētu Viņu izprast, un sekot Viņam ar saprašanu. Būšu drosmīgs un teikšu tā, arī mūsu draudzei Dievs ir devis iespēju būt par Viņa mācekļiem. Mums ir dots šis nams kurā mēs sanākam kopā svētdienās. Mums ir dots ari draudzes nams kur mēs varam pēc Dievkalpojuma but kopā pie tējas un kādām uzkodām. Tas nav viss, ir dota vēl lielāka iespēja mums. Draudzes nams jau pēc nosaukuma vien jau kautko liecina. Dievs mums ir dāvājis tik daudz iespēju, kā izmantot Viņa dāvanu. Slava Dievam, jau dažādas litas jau ir iesākušās. Ir Bībeles lasītāju grupiņa un tā ir atvērta katram kas vēlas būt šādā kopībā un lasit Bībeli, tādejādi iepazīdami Dievu. Ir svētdienas skola bērniem. Drīzumā sāksies Alfa kurss. Gribu jūs iedrošināt un teikt ka šis kurss nav domāts tikai tiem kas ir ārpus draudzes. Mēs draudzes locekļi varam ņemt dalību kā klausītāji, jeb mācekļi. Pie nākamās grupas jau mēs varam būt ar zināmu bagāžu atziņas, kā kalpotāji. Un iziedami šo kursu, mēs varēsim dot iedrošinājumu tiem kas ir nedroši. Jo lai mūsu vidū augtu Dieva vārds, ir vajadzīgs visas draudzes atbalsts. Pieļauju domu ka atmoda sāksies draudzē nevis ārpus tās. Draudzei ir pirmajai jāmostas un jāsāk strādāt. Draudze taču nav sūnu ciems kuru nāks savest kārtībā laimes lācis. Jēzus mums ir devis iespēju būt pašiem par laimes lāčiem kas iet savest kārtībā vispirms savus ciemus un tad ari parejos sūnu ciemus. Tāpat piļauju domu ka katra sirdi ir maziņš sapnitis par draudzi un kadu mēs to vēlamies redzēt. Tikai kopigi mes varam ar Jēzus spēku uzbūvēt draudzi kuru neviens velns nesagraus. Mans sapnis ir draudze kura ir ka nesagraujams cietoksnis un kurā mājo Kristus kopā ar mums. Vai tas ir nereāls sapnis? Ja es mēģināšu viens to būvēt, man nesanāks. Mēs visi kopīgi varam būvēt draudzi kādu Dievs vēlas redzēt. Instrukcija mums ir un tā ir Bībele. Ja mes gribam pieaugt gudrībā tad savstarpējs atbalsts draudzē nāks tikai par svētību. Un tā ari mēs spēsim piepildīt Kristus pavēli: „Mīliet cits citu, kā es esmu jūs mīlējis un mīlu.” Laiki ir tumši un grūti, tamdēļ meklēsim spēku un gudribu pie Kristus Viņa draudzē.
Jēzus vēl saka: „Nebīstieties, bet ticiet Dievam un man.” Un es nobeigšu ar to ka ievada komentārs par manu skolu bija ka neliels piemers par to ka skolojoties mes aizvien ciešāk un vairāk nonākam pie vienotas atziņas. No šī brīža jāsaka armijas terminoloģijā – tiek izsludināta totāla mobilizācija. Kristum ir vajadzigi karavīri, Kristum ir vajadzīgi cietokšņi kurus sauc par draudzēm. Ak celies guļošā skaistule, Tavs līgavainis tuvojas...
Āmen
