Draudze un cilvēks.

Sprediķis Baltajā draudzē. 16.01.2011

Autors: Kaspars Leikarts

1 Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas. 2 Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.
3 Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;
4 bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu."
5 Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu,
6 un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas.
7 Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi.  (Ap.d. 6:1-7)

     

 Tātad, kas mēs esam? Un ko mēs gribam, pēc kā ilgojas mūsu sirdis? Mana sirds ilgojas pēc lielākas tuvības ar Dievu, sirds mana sauc pēc mīlestības kuru šajā pasaulē es neesmu ieguvis. Visa būtiba kliedz pēc tā kas mani var samīļot, kad man ir skumji, pēc prieka, pēc bērnišķīga prieka. Vai ari jūsu sirdis nav izslāpušas pēc Dieva, pēc Viņa vārda, pēc Viņa atziņas, gudrības. Pēc Viņa žēlastības un mīlestības mēs ilgojamies. Kur lai mēs tevi meklējam, kur lai mēs tevi atrodam mūsu Dievs. Es zinu ka daudziem no mums ir šī vēlme, iepazīt, saprast un būt Dievā. Mēs gribam augt Kristū un būt Viņā. Un tad nu ja mēs uzmanīgi lasām rakstu vietu no Apustuļu darbiem, tad mēs redzam ka Dievs vēlas lai mēs esam draudzē, lai mēs mācamies, jo ir minēts vārds „MACEKLIS”. Kas par mācekli? Dieva Kristus Jēzus māceklis. Mēs tāpat redzam to kā draudze pieaug, un pieaug jau tādos apmēros ka draudzei ir vajadzigi Svētā Gara un gudrības pilni vadītāji. Un nejau tikai sludinātāji, bet diakoni. Šodien draudzei ir daudz vairāk atistijušās kalpošanas nekā tas bija pirmdraudzē. Un kā jau tas bija pirmdraudzē un arī mūsdienās – bez saprašanas kam isti kalpojam, nevar saukt par gudru vīru un sievu. Jo ja mēs no visas sirds gribam kalpot savā draudzē, tad mums noteikti ir jāpazist Tas kas mūs patiesībā aicina uz kalpošanu. Jēzus ir Tas kas mūs aicina sekot Viņam, un tā arī ir kalpošana savam tuvakajam, jo piemers tam ir pats Kristus kas gaja lidz galam kalpodams cilvēkiem, Kulminācija Kristus kalpošanai  bija krusta nāve un Viņa augšām celšanās. Tas bija upuris mūsu dēļ. Dievs ir izdarijis visu lai mēs varētu Viņu izprast, un sekot Viņam ar saprašanu. Būšu drosmīgs un teikšu tā, arī mūsu draudzei Dievs ir devis iespēju būt par Viņa mācekļiem. Mums ir dots šis nams kurā mēs sanākam kopā svētdienās. Mums ir dots ari draudzes nams kur mēs varam pēc Dievkalpojuma but kopā pie tējas  un kādām uzkodām. Tas nav viss, ir dota vēl lielāka iespēja mums. Draudzes nams jau pēc nosaukuma vien jau kautko liecina. Dievs mums ir dāvājis tik daudz iespēju, kā izmantot Viņa dāvanu. Slava Dievam, jau dažādas litas jau ir iesākušās. Ir Bībeles lasītāju grupiņa un tā ir atvērta katram kas vēlas būt šādā kopībā un lasit Bībeli, tādejādi iepazīdami Dievu. Ir svētdienas skola bērniem. Drīzumā sāksies Alfa kurss. Gribu jūs iedrošināt un teikt ka šis kurss nav domāts tikai tiem kas ir ārpus draudzes. Mēs draudzes locekļi varam ņemt dalību kā klausītāji, jeb mācekļi. Pie nākamās grupas jau mēs varam būt ar zināmu bagāžu atziņas, kā kalpotāji. Un iziedami šo kursu, mēs varēsim dot iedrošinājumu tiem kas ir nedroši. Jo lai mūsu vidū augtu Dieva vārds, ir vajadzīgs visas draudzes atbalsts. Pieļauju domu ka atmoda sāksies draudzē nevis ārpus tās. Draudzei ir pirmajai jāmostas un jāsāk strādāt. Draudze taču nav sūnu ciems kuru nāks savest kārtībā laimes lācis. Jēzus mums ir devis iespēju būt pašiem par laimes lāčiem kas iet savest kārtībā vispirms savus ciemus un tad ari parejos sūnu ciemus. Tāpat piļauju domu ka katra sirdi ir maziņš sapnitis par draudzi un kadu mēs to vēlamies redzēt. Tikai kopigi mes varam ar Jēzus spēku uzbūvēt draudzi kuru neviens velns nesagraus. Mans sapnis ir draudze kura ir ka nesagraujams cietoksnis un kurā mājo Kristus kopā ar mums. Vai tas ir nereāls sapnis? Ja es mēģināšu viens to būvēt, man nesanāks. Mēs visi kopīgi varam būvēt draudzi kādu Dievs vēlas redzēt. Instrukcija mums ir un tā ir Bībele. Ja mes gribam pieaugt gudrībā tad savstarpējs atbalsts draudzē nāks tikai par svētību. Un tā ari mēs spēsim piepildīt Kristus pavēli: „Mīliet cits citu, kā es esmu jūs mīlējis un mīlu.” Laiki ir tumši un grūti, tamdēļ meklēsim spēku un gudribu pie Kristus Viņa draudzē.

Jēzus vēl saka: „Nebīstieties, bet ticiet Dievam un man.” Un es nobeigšu ar to ka ievada komentārs par manu skolu bija ka neliels piemers par to ka skolojoties mes aizvien ciešāk un vairāk nonākam pie vienotas atziņas. No šī brīža jāsaka armijas terminoloģijā – tiek izsludināta totāla mobilizācija. Kristum ir vajadzigi karavīri, Kristum ir vajadzīgi cietokšņi kurus sauc par draudzēm. Ak celies guļošā skaistule, Tavs līgavainis tuvojas...

Āmen

Kas ir šis bērns?

Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.(Jes.9:5)

   Cik skaisti ir ziemassvētki. Visur kautkas vizuļo, viss ir gaišs. Mes redzam daudz ļaudis uz ielām, veikalos. Visi gatavojas ziemassvētkiem. Kādi tie būs katram cilvēkam? Mēs to nezinām. Kas tad ir ziemassvētki? Kā šos svētkus patiesība vajadzētu dēvēt? Pasaule nespej davāt šiem svētkiem patieso jēgu. Kapēc, rodas jautājums. Tamdēļ ka pasaule neredz tālāk par veikala plauktiem, piparkūku stendiem. Kamdēļ esam tik akli un neredzam patieso nozīmi, jēgu šiem svētkiem. Vai ir vērts gaidit veselu gadu to dienu kad lieku reizi piedzeramies, pārēdamies un nakamaja dienā neko neatceramies no tā kas bija noticis iepriekšeja dienā.

    Esmu uzdevis jautājumus daudziem ļaudim arpus draudzes – Kas ir šie svētki. Lielako tiesu atbildes bija sekojošas:

1.)   Pārdomu laiks.

2.)   Laiks kad dabā notiek kāds izmaiņas.

3.)   Laiks kad visa ģimene ir kopā.

Tikai reti kāds piemineja baznīcu, un formulēja kā baznicas svētkus.

Mēs varam paši sev uzdot šo jautājumu – Kādi man ir šie svētki un ko es tajos atrodu?

Iedomāsimies pravieti Jesaju, kā viņš izteica šos vārdus - Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls. Šajos vārdos mēs redzam lielu prieku, jo to Jesajam atklāja Dievs. Šodien mēs zinām ka šis bērns ir piedzimis daudzus gdsimtus atpakaļ, mēs zinām ka šo bērnu sauc Jēzus Kristus. Vai šis ir man pārdomu laiks? Nē. Vai dabā ir izmaiņas? Nē. Vai šis ir laiks kad ģimenes sanak kopā? Nē. Tādi nav svētki. Svētki patiesiba ir liels prieks gan man gan jums. Mums Pestitajs dzimis, mums dāvata žēlastība. Bērns ienāca šajā pasaulē lai to glābtu, atbrivotu no grēka verdzības. Bet atkal jautājums – kamdēļ bērns, nevis Dievs kas ir liels un varens. Jā mīļie, mums ir bērns kura dzimšanas dienu svinam šajos svētkos. Savā būtībā es lidz ar trim austrumu gudrajiem, metos uz ceļiem, lai dotu godu ķēniņam, kā ķēniņu ķēniņam. Un lidz ar ganiem klusiba eju lūkot to kas piedzimis. Un ar prieku sirdī dziedu: jo mans Pestitajs ir dzimis. Bērna piedzimšana ir tikai sākums Pestišanas plānam, bet beigas vēl nav pienākušas. Kamer nav beigas, Dievs mums ļauj būt kā bērniem. Uzlūkojiet šo bērnu un turiet savos prātos, bērns aug. Tāpat kā mēs tad nu pieaugsim Kristū. „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts”

Lai lieli prieki valda jūsu namos, jusu ģimenēs, jo Kristus ir piedzimis.

Svētigus un mīļus Kristus piedzimšanas svētkus jums visiem.

Ar cieņu Kaspars

Google tīmekļa žurnālu meklēšana

Google tīmekļa žurnālu meklēšana

Svetigi tie kam slapst.

Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!
 Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savu darbu par to, kas neder uzturam? Klausaities, klausaities uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību!

JESAJAS 55:1-2

Mums katru dienu nakas doties uz veikalu, tas var but IKI, var būt RIMI, citam pie sirds iet Maxima... Mums ir vajadziba gan paēst, gan but apģērbtam. Un par šo komfortu mums nakas vert maciņus vaļā un maksāt zinamu naudas summiņu. Tāda nu ir dzive, ari par dzivokli, par komunaliem pakalpojumiem ir jaskiras no naudinas. Redziet par visu ir jāmaksā, par kautko mazāk, par ko citu vairāk. Un mums visiem ir jāstrādā lai varetu but paeduši, butu jumts virs galvas. Ieejot tagat veikalā aizvien vairāk sāku skatīt cenas produktiem, ko agrāk nemedzu darīt. Kapēc man tas ir jādara? Tamdēļ ka planaks maciņš kļuvis. Esmu sevi pieķēris sevi domajam par to ko man vajag, jebšu ari nevajag. Un ziniet, man tas sak patikt, jo vairs nav bezjedzigi pirkumi un nejedziga naudas teresana. Paldies Dievam ka šadi es tieku disciplinets un man ir dota iespeja izvertet savas vajadzibas. Protams, ne uzreiz es vareju pateikties Dievam par apstakļiem kurus diemžēl es nespeju mainit. Bija gan kurnēšana, gan spitiba. Nu tieši tāpat ka esmu noverojis veikalos mazu bērnu uzvedību, kautko sev tikamu panem, bet mamma vai tētis neļauj. Kas notiek, krit gar zemi mazais, kliedz, bet vecaki labak zin ko mazajam vajag. Traki tas no malas izskatās, bet tomer ja tā domājam un izvertejam, tad tik tiešām vecākiem ir labak zinams kas bernam vajadzigs.

    Tā nu esam mazliet pieskārušies laicigas dzives aspektiem, aicinu visus pārdomāt par to vai mums ir kautkas japerk, janopelna musu garigas dzives likločos. Vai pie Dieva ir tāpat kā MAXIMĀ, RIMI? Atnāc un noperc un lieto kādu laiku. Kā saprast, kā atšķirt garīgo no laicigā. Te nu jāsaka kā ir, ne ar kādu naudu, ne ar kādu zeltu no Dieva neko nenopirksi. Nenopirksim ne greku piedošanu, nenopirksim Dieva labvēlibu, nenopirksim Viņa žēlastību. Un tomēr, mums ir vajadzibas ar kurām paši neetiekam galā. Tā var but kada slimiba, krīze laulībā, bērni sakuši neklausīt, pasu rakstura ipašibas kuras pašam netik un kas rada diskomfortu. Mēs saprotam ka nespejam paši tikt ar daudzam lietām galā. Bieži jutamies nedroši par ritdienu, par darbu, par iztikšanu, kādam kredits trauce dzivot mierā. Tik tiešām, šodien mes to visu redzam gan musu ģimenēs, pie draugiem, visapkārt steiga, nemiers. Tāda nu ir šī pasaule šodien. Ko darit, kā rikoties? Un te nu jasaka – mīļie draugi ir risinājums, ir aicinājums: „Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!
”  Kas ir Tas kas saka šos vārdus ko uzreiz varbūt nemaz nesaprotam? Tas ir Dievs, Viņš mus aicina baudit, saņemt visuto labāko par pilnigu velti. Man slapst, mums slapst un Dievs to redz un zina, tamdēļ nākiet un saņemiet bez maksas. Cik labi, bet rodas jautājums, pag, bet kas tad ir par to samaksajis? Dieva atbilde – Mans mīļotais Dēls ir par jums samaksajis, viss garais paradu saraksts ir samaksāts, greks ir apklāts, nāve aprita uzvarā. Cik brīnišķīga vēsts visiem kas nomakti, visiem kas noskumuši, visiem kam slapst. Liekas tik vienkarši, viss par ko esi cinijies, viss ko esi pelnijis, viss ko esi labu darijis bez Dieva, neder nekam un ir dota iespeja no Dieva saņemt to visu labāko par velti. Bet tomēr paliek cilvēki kas to nespej lidz galam saprast, pieņemt šo žēlastībā doto dāvanu. Ir tik daudzi cilvēki kas meklē risinājumus vēl kur citur, netikai pie Dieva. Arī es pats to esmu darijis, mēģinājis sedet uz diviem ķeblīšiem vienlaicīgi. Man bieži truka pacietibas gaidit, uzticēties, tamdel mekleju risinājumus okultismā. Visādas trakas lietas dariju, sarunājos ar gariem, kurus mes varam saukt par demoniem. Varbut kadam šķitis ka esmu aizkavejies bērnībā un tagat stāstu pasaciņas. Nē mīļie, tāda ir realitāte. Zem okultisma darbojas dažādas prakses, zināmākās ir astroloģija, numeroloģija, mēdiji( mirušo izsaukšana) zīlēšana un dažādi dziedniecības paveidi. Visas šajas prakses mes mes meginam rast atru risinajumu musu problēmām, kaut ari esam ticīgi ļaudis, ja tā vispar var teikt. Mes bieži ejam uz baznīcu, bet tomer dalām savu uzticibu, ticību ar tumsibu. Un velns neko nevienam neko par velti nedod, maksa ir mūžīgā dzīvošana. Mes pardosdam tumsibai to kas mums neder, mes perkam preci kas ir sapuvusi un mes to neredzam jo spekulants satans to smuki ir iesaiņojis. Vai Dievs ir aizmirsis kads ir musu dzives gajums, ja meklejam nedzivas aaukstas zvaigznes? Vai Dievs mus slikti pazist, kad ciparos meklejam pasi sevi. Vai Dievs ir kļuvis kurls? Ka mes izsaucam mirušo garus aiz kuriem slepjas demoni kas pieviļ. Vai Dievs nezin mūsu ritdienu, ka tomer gribam tā pa kluso pajautāt kadam ziletājam par musu nākamājām dienām. Vai Dievs nespej noteikt diagnozi? Kad skrienam pie dziedniekiem, lai  rastu dziedināšanu. Redziet Velnam ir laba taktika, ar viltu radit dažadas lietas kurām cilvēki notic acis nepamirkšķinot un radīt prāta iluziju, ka dziednieki un zilnieki ir tie istie uz kuriem var likt savu ceribu un ticibu. Loti bieži šie viltus gari vilto Dieva darbu, lieto kristigu simboliku, bet taipat laika to iekšēja būtiba ir un paliek kā plēsoņam. Tamdēļ Dievs jautā: „Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savu darbu par to, kas neder uzturam?”  

    Kapēc mēs nolādam pasi sevi? Kapēc dzivojam lāsta varā un tomer domadami ka viss ir OK. Vai Dievs mums palidzes ja dzivojam dubultu, divejadu dzivi. Nē, jo lasts ir mūsu dzives, ja ļaujamies Sātana kārdinājum un vilinājumam. Dievs nevar mums palidzet, jo musu sirdis, musu ģimenes ir ar lastu apkrautie, kas meginajusi dzivot dubultu dzivi. Kā mes to zinām? Vienkārši, Dievs to atklaja savam kalpam Jozua.   Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga?
 Israēls ir grēkojis un pārkāpis Manu derību, ko Es esmu tiem pavēlējis; viņi ir arī ņēmuši no tā, kas bija ar lāstu iznīcībai nolemts, viņi ir zaguši un ir melojuši, un ir ielikuši paņemto starp saviem rīkiem.
 Tādēļ arī Israēla bērni nespēj vairs savu ienaidnieku priekšā pastāvēt, bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie paši ir kļuvuši nolādēti. Es turpmāk vairs nevarēšu būt ar jums, ja jūs neiznīcināsit no sava vidus ar lāstu apkrauto.
 Celies augšā! Šķīsti tautu un saki: dariet sevi svētus rītdienai, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: iznīcības lāsts ir tavā vidū, Israēl; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, kamēr tu neiznīcināsi šo lāstu no sava vidus.

Jozua pirmaja mirkli nesaprata kas notiek, tamdel ari krita Dieva priekšā uz zemes. Vai mes neesam piedzivojuši šadus mirkļus, nesaprazdami kapec Dievs klusē? Mes ludzam gan Dievu, gan kadu dziednieku mus izarstēt, ejam pie zilniekiem un astrologiem izzinat par musu ritdienu. Redziet, ja mes sevi esam apkrāvuši ar lāstu , tad Dievs nevar mums palidzet, jo Gaismai nav nekadas darišanas ar tumsibu. Ja mes apzinamies šo briesmigo situāciju un redzam savu dzivi pilnu ar neveiksmem, zaudejumiem un pilnu ar grēku, tad Dievam ir aicinājums nepirkt indi, bet gan nākt pie Viņa. Nobeidzot musu pārdomas, pavisam nopietni Dievs aicina: „Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.
 Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību.
 Bet, ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo Tā Kunga mute to runājusi!"”

Lai Dievs ir vienigais musu Kungu ,Kungs lai ir mūsu „Kēniņu, Ķēnins. Lai Dievs ir mūsu vienigais draugs ar kuru mes varam but vislabākie draugi.

ŠAI MIRKLĪ ES VELOS AICINAT JUS VISUS UZ NELIELU LUGŠANU.

Mūsu Dievs, ‘tēvs debesis, mes pateicamies ka esi mums devis žēlastibas laiku. Pateicamies Tev par Svētajiem Rakstiem kuros mes varam ieraudzit Tevi, aizvien vairāk iemacities no Tevis.

Kungs mēs lūdzam tavu piedošanu un šķistibu no tumsas maldiem. Dod mums Gara acis ka varam redzet kas ir no Tevis, Gaismas tēvs. Tiešam Dievs, salauz ik katru lastu kas ir mums pāri. Apžēlojies par mums, mūsu Dievs – Tēvs un Dēls un Svētais Gars  Āmen

Kaspars Leikarts